Piektdiena, 10 Septembris 2021 10:41

Baltu ceļš: no Zemgaļu un Sēļu loka – Kuršu lokā

Lai stiprinātu izpratni par baltu tautu materiālā un nemateriālā kultūras un dabas mantojuma saglabāšanu, veicinātu maršruta “Baltu ceļš” vēl plašāku atpazīstamību un pilnveidotu tūrisma informācijas aprites sistēmu, Zemgales Plānošanas reģions, kopā ar vēl sešiem partneriem Latvijā un Lietuvā, īsteno Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2020. gadam atbalstīto projektu LLI-447 “Starptautiskā kultūras tūrisma maršruta “Baltu ceļš” atpazīstamības veicināšana”( EXPLORE BALTS). Tā kā “Baltu ceļa” kopējo maršrutu veido trīs mazāki – Zemgaļu, Sēļu un Kuršu loks, tūrisma pakalpojumu sniedzējiem katrā no tiem svarīgi ir prast sadarboties ar tuvākiem un tālākiem kaimiņiem, lai sastaptajiem ceļotājiem varētu sniegt iespējami plašāku informāciju par piedāvātajiem pakalpojumiem un interesantākajiem apskates objektiem kā savā, tā pārējos maršruta lokos.

LATLIT logo LAT full RGB

IMG 1467 3

Tāpēc ar projekta atbalstu tūrisma pakalpojumu sniedzēji maršruta Zemgaļu un Sēļu lokā – informatori, gidi, amatnieki un muzejnieki no Bauskas, Dobeles, Jelgavas, Jēkabpils Sēlpils un Tērvetes pieredzes apmaiņas nolūkā apmeklēja virkni redzamākos tūrisma objektus “Baltu ceļa “ Kuršu lokā. Saldū, biedrības Kapelleru nams apsaimniekotajā ēkā, kas ir viena no visvecākajām pilsētā, savu darbnīcu “Podnīca” ir iekārtojusi māksliniece Dita Zagorska. Padziļināta interese par arheoloģiju, mākslinieci ir mudinājusi pievērsties seno trauku atveidei. Te top Kurzemes novadam raksturīgi keramikas šķīvji, krūzes, podi, arī smalkāki darbi – suvenīri un rotas. Tuvākas un tālākas apkaimes izstāžu zālēs, dažādu svētku norises vietās un gadatirgos mākslinieces darbi redzami ar kopējo zīmolu “Saules lietas”. Savukārt ceļotājiem, kuri nolēmuši īpaši paciemoties Ditas “Podnīcā” ir iespēja arī pašiem pagatavot kādu suvenīru, iegādāties kādu mīļu lietu no plašā piedāvājumu klāsta, uzzināt daudz interesanta par pagalmā esošo svēpētās keramikas cepli un tā darbināšanu.

Brauciena turpinājumā, zemgalieši piestāja Grobiņā, kur atrodas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstam nominētais Grobiņas Arheoloģiskais ansamblis, kas sastāv no dažādiem viena laika arheoloģijas pieminekļiem – Skābarža kalna, senās pilsētas un vairākiem senkapiem. Zemgalieši šoreiz tuvāk aplūkoja vien Skābarža kalnu – Grobiņas pilskalnu, kas meklējams uz paaugstinātas pussalas Ālandes upītes krastā, bet dienvidu un rietumu pusē pilskalnu norobežo Dzirnavu dīķis. Sirsnīga ciemošanās iznāca Jūrkalnes pagasta lauku sētā “Bērziņi”, kas lepojas ar savulaik “Lauku ceļotāja” piešķirto kultūras zīmi “Latviskais mantojums”. Bērziņu mājās cep kviešu un rudzu miltu maizi pēc senām dzimtas receptēm, kas tagad tautās iegājusi ar zīmolu “Jūrkalnes maize”. Īpašu smaržu un garšu maizei piešķir unikāla krāsns, kā arī dažādi seni maizes cepšanas rīki, kas saglabājušies daudzus gadu desmitus. Tūristus Bērziņu mājās ne tikai cienā ar svaigi ceptu maizīti, bet dažkārt, ja laika limits neiegrožo, ļauj arī pašiem izveidot un izcept savu kukulīti. Pie zīmes “Latviskais mantojums” ieguvēju cilts pieder arī Alsungas ēdināšanas uzņēmums “Spēlmaņu krogs”, kas atrodas pilsētas centrā, Dzirnezera krastā, līdzās senam kuršu pilskalnam – Dižgabala kalnam. Te ceļotājiem piedāvā iepazīt un nobaudīt tradicionālos kurzemnieku ēdienus, tostarp sklandraušus, kas apmeklējuma dienas vidū gan bija jau kļuvuši par lielu deficītu. Kuršu loka iepazīšana noslēdzās ar Veckuldīgas pilskalna apmeklējumu, kas ierīkots 15 – 20 metru augstā zemes ragā, vietā, kur Krāčupīte ietek Ventā. Pētnieki uzskata, ka šeit savulaik ir bijis kuršu zemes Bandavas centrs, kā arī 1230. gadā minētā kuršu karaļa Lamekina rezidence.

Minētā projekta LLI-447 kopējais finansējums ir 869 689,02 eiro, tostarp ERAF finansējums – 739 235,65 eiro.

Šis raksts ir sagatavots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šī raksta saturu pilnībā atbild Zemgales Plānošanas reģions, un tas nav nekādos apstākļos uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.

Informāciju sagatavoja:
Juris Kālis
ZPR sabiedrisko attiecību speciālists