Ceturtdiena, 26 Maijs 2022 09:44

Atgriezties Latvijā pēc ilgstoši pavadīta laika ārzemēs

Remigrācijas tendences - atgriežas ar visu ģimeni

Visbiežāk atgriežas cilvēki, kuru ģimenē ir bērni sešu gadu vecumā un kuri vēlas, lai atvases turpmāk mācītos latviskā vidē, apgūtu valodu kādā no Latvijas skolām. Zemgales plānošanas reģiona (ZPR) remigrācijas koordinatore Anete Spalviņa konsultē ģimenes, kuras vēlas atgriezties Latvijā pēc ilgstoši pavadīta laika ārzemēs.

Lielākā daļa remigrantu Zemgales plānošanas reģionā ir pārcēlušies uz Jelgavas valsts pilsētu un Jēkabpils novadu. Tāpat iecienīta izvēle ir Dobeles novads un Bauskas novads, Aizkraukles novads un Jelgavas novads. Remigranti pārsvarā apmetas savu radinieku un ģimenes tuvumā, vietās, kur dzīvojuši agrāk. Tomēr nereti pēc kāda laika, ja neizdodas atrast darbu, viņi pārceļas uz Rīgu vai migrē uz citiem Latvijas reģioniem, dažkārt arī atgriežas atpakaļ ārzemēs.

Atgriezties Latvijā pēc ilgstoši pavadīta laika ārzemēs 1

Atbalsts pirmajos soļos

ZPR remigrācijas koordinatore A. Spalviņa uzskata, ka ir svarīgi atbalstīt ģimenes ar bērniem, kuras plāno atgriezties un turpmāko dzīvi pavadīt Latvijā. Vēl esot mītnes zemē nepieciešams sakārtot dokumentus kā, piemēram, veidlapu bezdarbnieka pabalsta eksportam, kopsavilkuma paziņojumu par lēmumiem, ko katra valsts pieņēmusi par jūsu pensijas pieteikumu, un citus dokumentus, lai sekmīgi varētu saņemt valsts pakalpojumus.

Atgriežoties Latvijā, bērni jāiekārto skolā un bērnudārzā, lai pilnveidotu to prasmes un kompetences, bērnu vecākiem nepieciešams atrast dzīvesvietu un darbu, lai sekmīgi varētu integrēties Latvijā. Remigrācijas koordinatore gan nenoliedz, ka process jebkurā gadījumā nav viegls. Jo īpaši, ja ārzemēs dzīvots ilgu laiku, nav vietējā bankas konta un SmartID, turklāt jāapgūst dažādi e-pakalpojumi. Tāpat tas ir ilgs process - bieži vien tas aizņem gadu, reizēm pat divus. Pie remigrācijas koordinatores cilvēki mēdz vērsties arī pusotru gadu pēc atgriešanās.

ZPR remigrācijas koordinatore ikdienā risina dažādus jautājumus, lai palīdzētu cilvēkiem atgriezties Latvijā pēc ilgstoši pavadīta laika ārzemēs.

Visbiežāk A. Spalviņa konsultē jautājumos par nodarbinātību, palīdz sagatavot un pārtulkot CV. Visizaicinošākie ir jautājumi par dzīvesvietu. Pašvaldībām nav dzīvojamā fonda, tāpēc remigrantiem nav iespējas apmesties pašvaldības dzīvoklī līdz sava mājokļa atrašanai. Līdz tam nākas dzīvot pie radiniekiem, viesnīcā vai īstermiņa īres dzīvoklī.

Remigrācijas klupšanas akmeņi:

  • Ģeopolitiskā situācija;
  • Energoresursu cenu kāpums - gaidāmais pieaugums nākamajā aukstajā sezonā;
  • Inflācija Latvijā;
  • Pārtikas cenu pieaugums;
  • Bailes no atbalsta saņemšanas instrumentu neesamības;
  • Uzkrājumu un līdzekļu trūkums, bažas par izdzīvošanas iespējām;
  • Rindas pašvaldību bērnu dārzos.

Šis projekts 2018. gadā sākās kā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pilotprojekts, bet šobrīd tā ir plānošanas reģionu pamatfunkcija. Latvijā kopumā ir pieci plānošanas reģioni, un katrā no tiem ir pa vienam koordinatoram.

Remigrācijas koordinatora konsultācijai ir iespējams pieteikties tīmekļa vietnē paps.lv. Pirms pandēmijas cilvēki varēja ierasties uz konsultāciju arī klātienē, bet šobrīd visas konsultācijas tiek sniegtas e-pastā un telefoniski. Remigrācijas koordinatori konsultē latviešus diasporā – repatriantus un Latvijas valstspiederīgos.