Piektdiena, 13 Maijs 2022 08:40

Tiešsaistē video formātā apskatāmas zemgaļu un sēļu seno centru 3D vizualizācijas

Zemgales plānošanas reģions, ieguldot ilgu un pamatīgu darbu, izstrādājis divus reālistiskus 3D video par zemgaļu un sēļu politiski ekonomiskiem centriem 12. un 13. gadsimtā – Tērvetē un Sēlpilī.

LATLIT logo LAT full RGB

Selpils 1500x

Vietās, kur mūsdienās ir redzams vien Tērvetes pilskalns ar gleznainu apkārtni un maza applūdināta saliņa Daugavā - daļa no Sēlpils pilskalna, tālā senatnē bijuši mūsu priekšteču apdzīvoti un rosīgi attīstības centri. Tagad ar video palīdzību ikviens var iztēloties un rast priekšstatu par to, kā senākos laikos izskatījās abu baltu sentautu politiski-ekonomiskie un varas centri Latvijas teritorijā.

Sēlijas iepazīšanai apskatāms video par Sēlpils pilskalnu, kas ar koka pili līdz 13. gadsimta sākumam bija senās Sēlijas valdnieku pils un sēļu politiski ekonomiskais centrs, kuram līdzās atradās sēļu apmetne. Mūsdienās pilskalns atrodas uz salas Daugavā ar gleznainu ainavu visapkārt, bet senās sēļu pils vieta un viduslaiku pilsdrupas atrodas zem ūdens. Salai var piekļūt ar laivu vai apskatīt to no Daugavas krasta. Arheoloģiskajos izrakumos šeit iegūtas Latvijā vienas no vissenākajām liecībām par cilvēka klātbūtni – vācu mūra pils un sēļu koka pils slāņos atrastas iejauktas krama šķilas, kasīkļi un bultu uzgaļi, kas pēc formas attiecināmi uz paleolīta jeb senākā akmens laikmeta beigu posmu (datējami ar apmēram 9. gt. p.m.ē).

Video ir redzama Sēlpils 13. gadsimta sākumā ar Sēlpils pili uz sena dolomīta erozijas palikšņa Daugavas kreisā krasta kraujā, un senpilsētu pils pakājē, kur valdīja sēļu valdnieki. Sēlpils uzskatāma par vienu no nozīmīgākajiem baltu politiski ekonomiskajiem centriem Latvijas teritorijā un Baltijas reģionā.

bilde 6 Tervetes arehologiskais komplekss Krauze vision 1500x

Savukārt zemgaļu iepazīšanai kalpo video par Tērveti, kas ir bijis varens seno zemgaļu centrs, kura iedzīvotāji līdz pat 14. gadsimta vidum cīnījās par savu politisko un ekonomisko neatkarību. Tērvetes pilskalns un zemgaļi, kuri apdzīvojuši šo reģionu, ir kā simbols zemgaļu un latviešu gribasspēkam, nelokāmajam, stingrajam un neatlaidīgajam raksturam.

Zemgaļi, kā viena no kareivīgākajām un turīgākajām tautām Ziemeļeiropā, savulaik pārvaldīja divas lielākās upes Latvijā – Lielupi un Daugavu, kā arī reģiona lielāko ostu „Portus Semigallia”, turklāt bija pazīstami arī kā izcili tirgotāji, kuri, iespējams, tirgojušies arī tālu no savām zemēm. Zemgaļi veiksmīgi cīnījās pret kaimiņu tautu ekspansiju, tostarp arī vikingiem. Starp Latvijas teritorijā dzīvojošām sentautām zemgaļi visilgāk pretojās vācu ordeņa varai.

Viduslaiku sākumposmā Tērvete bija Rietumzemgales zemgaļu zemes politiski ekonomiskais centrs, ar Tērvetes pili un senpilsētu, kurā valdīja zemgaļu valdnieki - Viestards, Namejs un, iespējams, arī Šābis. Tērvete uzskatāma par vienu no lielākajiem Baltu politiski ekonomiskiem centriem vēlā dzelzs laikmetā un viduslaiku sākumposmā Latvijā, kā arī Austrumeiropas un Ziemeļeiropas reģionā. 

Video ir redzama Tērvete viduslaikos, kas ietver Tērvetes koka pili Tērvetes pilskalnā ar priekšpilīm, Putnu kalnu, Svēto kalnu (Zviedru kalns, Vecais pilskalns), un senpilsētas teritoriju ar Tērvetes upīti.

Video pieejami Zemgales plānošanas reģiona YouTube lapā ŠEIT.

Tērvetes un Sēlpils 3D vizualizācijas video ir veidoti pēc Zemgales plānošanas reģiona pasūtījuma, balstoties uz Tērvetes Vēstures muzeja vadītāja, arheologa Mag.hist. Normunda Jēruma norādēm. Par pamatu senvietu rekonstrukcijai ņemti arheoloģiskie izpētes darbi un jaunākie pētījumi. Abi 3D vizualizācijas video ir aizsargāti ar autortiesībām, video reproducēt, kadrēt, vai video saturošus kadrus izmantot aizliegts bez autoru rakstiskas atļaujas. Video vizualizācijas tapušas ar Eiropas Savienības Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.- 2020. gadam projekta LLI-447 “Starptautiskā kultūras tūrisma maršruta “Baltu ceļš” atpazīstamības veicināšana” (EXPLORE BALTS) atbalstu.

Projekta ieviešana ilgs līdz 2022. gada 30. novembrim, tā kopējais finansējums ir 869 689,02 eiro, tostarp ERAF finansējums – 739 235,65 eiro.

Šis raksts ir sagatavots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šī raksta saturu pilnībā atbild Zemgales Plānošanas reģions, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.